|
Nesen izdotajā Danielas Vaizes un Ludviga Klimensa „Lielajā astroloģijas leksikonā”es atradu sekojošu astroloģijas apzīmējumu: Astroloģija: „Apzīmējums sastāv no grieķu vārda astrons (zvaigzne) un logos (jēga). Šie vārdi apzīmē astroloģiju kā sistēmu, kura redz dziļu jēgu debess ķermeņu kustībā, un kura var būt atvērta cilvēkam un notikumiem uz zemes. Pēc planētu novērojumiem tiek izdarīti secinājumi notikumu novērtēšanai un to attīstībai noteiktā laikā un noteiktā vietā”.Ne tikai vārdā astroloģija, bet arī vārdos bioloģija, ģeoloģija, filoloģija, socioloģija, teoloģija utt. mēs lasām vienu un to paši pēdējo vārda daļu, kura runā par pētījumiem sekojošajā zinātnes jomā.Ja no planētu novērojumiem varētu izdarīt secinājumus zemes notikumiem, tad ir jābūt saiknei starp šīm divām jomām: „planētas” un „zemes notikumi”.Hermesa priekšlikums „kā augšā tā arī apakšā”, apstiprina šo atkarību.Planētas varētu būt izskatītas kā līdzeklis cilvēka orientācijai. Mēs, astrologi redzam šo savstarpējo saikni, kura pastāv starp debess ķermeņu kustību un cilvēku.Taču, kada rakstuta ir šī jēga, kuru mēs piešķiram savai eksistencei, ar šīs mijiedarbības apzināšanu vēl nav noteikts.Es domāju, ka tas mums jānosaka pašiem ja mēs esam aizgājuši no „baznīcas paspārnes”, un nevēlamies lai citi norādītu ko mums darīt, kam ticēt, tad mēs paši atbildam par to, kādu jēgu mēs piedodam savai dzīvei. Iespēju palete dot savi eksistencei jēgu ir milzīga.Rietumvalstu masu informācijas līdzekļi iedveš mums, ka „naudas un patērēšanas optimizācija” mūsu sabiedrībā, kura tiecās pēc baudas” mūsu vēlmes ir pirmajā vietā. Taču, kā savienot to ar mūsu dzīves jēgu? Atliek cerēt, ka teroristu uzbrukums Ņujorkai un Vašingtonai un tam sekojošā nedrošība un šaubas par nākotni, sabiedrībā izsauks svarīgāko vērtību apzināšanu.Nepašaubāmi eksistē vēl arī „vairākuma klusēšana”, kura orientēta pirmkārt uz materiālo. Es domāju, mums astrologiem, kuri nodarbojamies ar savu līdzcilvēku dzīves likteņiem un uzņemamies par viņiem atbildību, ir jāapzinās mūsu klātbūtnes uz šīs planētas jēga un mūsu atziņas par to iekļaut savos padomos.Ar pēdējo zilbi „loģija” augstāk minētajās zinātnes nozarēs ir arī vārds „loģika”: loģiskā domāšana – vārds „logos” nozīmē arī „Dievišķais saprāts” un „Visuma likumsakarības”. Es uzskatu, ka šim tulkojuma ir īpaša nozīme visām zinātnēm ar pēdējo zilbi „loģija”.Tas, ka astroloģijai arī ir šī zilbe, bet astronomijai - nē, vedina uz pārdomām. Pat senatnes astrologi saprata savu darbu tā, ka identificēja sevi ar Kosmosa un Dievišķā saprāta likumsakarībām. Mēs, mūsdienu astrologi esam zaudējuši šo saikni – būt „Kosmosa līdzstrādniekiem”. Mēs paši daļēji atrodamies šajā baudu sabiedrībā, kurā šīs baudas atrodas pirmajā vietā. Protams, tā saucamais Apgaismības laiks veicinājis to, ka mēs esam zaudējuši saikni ar svarīgākajiem kosmiskajiem likumiem, tā kā šajā laikā visi metafiziskie un mistiskie centieni asi tikuši kritizēti un nolādēti.Radikālais ateisms sācis savu uzvaras gājienu. Par pamatu kļuvusi loģiski skaidra un pareiza domāšana, kā vienīgā pirmo un pēdējo lietu instance. Apgaismības devīze bija: „Esi drosmīgs izmantot personīgo saprātu”. Tā nav slikta devīze.Taču, tādēļ nedrīkst „izmest aiz borta” visu to, ko citi cilvēces vēstures gaitā pareizu un svarīgu atnesuši.Aiz redzamās pasaules stāvošā – neredzamā pasaule, ir tikusi pilnībā ignorēta. Metafizika un mistika pat šodien vairākumam politiķu un zinātnieku liekas sveši vārdi. Mums jāpievērš uzmanību tam, ka, mūsu valdībā ir cilvēki, kuri noliedz visu, kas iziet ārpus piecu maņu robežām un notiek smalkajā pasaulē. Pazīstamais ārsts Rūdolfs Vihrovs vēl priekšpēdējā 19.gadsimta beigās teica: „Esmu secējis 1000 līķu, bet dvēseli neesmu atradis”. Vihrova kungam dvēsele neeksistēja, to taču nevar redzēt. Mūsu psihologi, paldies Dievam, ir atklājuši dvēseli cilvēkā zinātnes labad. Astrologi vienmēr skatījuši cilvēku, kā ķermeņa, dvēseles un gara vienotību, tā, kā to ir mācījis metafiziķis un loģiķis Platons savā Atēnu Akadēmijā.„Psiholoģiskās astroloģijas”izskatīšana pēdējā desmitgadē ir palīdzējusi iekarot savu vietu sabiedrībā. Tas arī ir saprotams, ka cilvēki, kuri meklē padomu, jūtas labāk izprasti, ja padoma devējs ņem vērā dvēseles stāvokli.Astroloģijas augošā ietekme saistīta ar to, ka psiholoģija – tas ir universitātes priekšmets, n astroloģija ir ciešāk saistīta ar mūsdienu zinātni.Pateicoties mūsdienu psiholoģijas tēviem Jungam un Freidam, kļuvusi iespējama cilvēka dvēseles apzināšanās un šī jēdziena nostiprināšanās sabiedrībā. Par pastāvīgu reabilitācijas daļu kļuvusi psiholoģiskā palīdzība katastrofās cietušajiem un bojā gājušo tuviniekiem. Ja mēs pajautātu par garu – vissvarīgāko cilvēka sastāvdaļu – mēs vispirms nonāksim lielas mīklas priekšā. Ņemsim rokās skaidrojošo vārdnīcu lai izlasītu, kas ir „gars” un lasām – „parādība”.Bet tā kā parādības neeksistē, mēs varam teikt, ka vēl daudz jāizdara, lai „gars”, radošais un spirituālais avots cilvēkā, būtu uztverts un pareizi noformēts.Precīzāku „gara” formulējumu mēs varam izlasīt Gotfrīda Purukera „Ezotēriskās filozofijas” vārdnīcā.„Pastāv stingras atšķirības vārdu „gars”un „dvēsele” lietošanā. Gars – nemirstīgs elements mūsos, nedziestoša liesma, kura nekad neizdzisīs un nav dzimusi. Viņš visās planētas dzīves garumā saglabā savu īpašo sevišķumu, savu esenci, kā arī savu dzīvi. Dievišķais gars cilvēkā saistīts ar Kosmosu, tā kā viņā mistiskā jēga ir būt Kosmosa staram. Dvēsele – būtne, kura attīstās caur pieredzi. Tas nav gars, tā ir gara nesēja. Viņa izpaužas matērijā, jo ir daļa no zemākās gara esences.” Dvēsele un gars – cilvēka neredzamās sastāvdaļas. Mēs, astrologi, nevaram piederēt pie tiem ļaudīm, kuri visu neredzamo mūsos un ap mums noliedz. Mēs to arī nedarām, tā kā strādājam ar neredzamiem spēku laukiem, piemēram, ar transneptūna planētām. Vēl man ir zināma astroloģiskās izskatīšanas metode, pie kuras no horoskopa varētu redzēt cilvēka garīgās īpašības un garīgās iespējas. Es domāju, ka tikai ar „garīgās astroloģijas” palīdzību mēs varam saprast cilvēku, kā veselumu, kā ķermeņa, dvēseles un gara vienotību. Esmu pārliecināts, ka nākotnē „garīgā astroloģija” kļūs tik pat izplatīta, kā psiholoģiskā astroloģija. Garīgā astroloģija pildīs svarīgu pārejas funkciju, ja runa ies par reliģiju un jēgas meklējumiem. Ar to mums ir iespēja rast izlīgumu ar Dievišķo principu. Mēs visi nesam Dievišķo Gaismu.Es to runāju apzināti, kā Hamburgas skolas astrologs, kurš vairāk, nekā 50 gadus strādā ar transneptūnu planētām, kuras vēl nav atklātas ne ar vienu teleskopu un kuras izpaudās, kā enerģijas un spēka avots ar kuru palīdzību varētu tikt sasniegti svarīgi papildinājumi, dati, kuriem ir īpaša nozīme garīgajā orientācijā. Gribētu uzsvērt, ka teosofe Helēna Petrovna Blavatska savas „Slepenās doktrīnas” kosmoģenēzes pirmajā sējumā, 1875.gadā, norāda uz četrām vēl neatklātām planētām:
Tika uzdots jautājums:
„Kādas planētas, izņemot zinātniekiem zināmās, pieder pie mūsu pasaules sistēmas?”
Sekoja atbilde:
„Ne A, ne B, ne I nav zināmas, un ar fizisku līdzekļu palīdzību, pat vismūsdienīgāko, to nav iespējams redzēt”.
Šis paziņojums tika pieņemts no metafizikas viedokļa kā mediators un turpināts tālāk grāmatā „Slepenā doktrīna”.
Pirmās četras transneptūna planētas apmēram pirms 50 gadiem pasludināja Alfrēds Vitte. Blavatskas „Slepenā doktrīna” jau pārstājusi būt slepena, katrs šodien var izlasīt viņas darbus. Mēs varam uzsvērt svarīgas ziņas par dabas likumiem, kuri pastāvējuši jau sen, taču kurus apspieda un neatzina oficiālā baznīca.
Šis apdāvinātās sievietes darba rezultāts parāda mums, ka saikne ar augstākām sfērām ir iespējama.
Saikne ar augstākām pasaulēm nav konkrētas valsts, laika, reliģijas vai noteikta cilvēka privilēģija. Katrs, kas atrod to par pareizu un svarīgu saņems to, tā kā „klauvē un tev tiks atvērts!”
Nākotnes astroloģijas svarīgu uzdevumu es redzu apstāklī, lai radītu saikni starp astroloģiju un reliģiju.
Mēs sev un sabiedrībai izdarīsim lielu pakalpojumu, ja savienosimies un samierināsimies ar dievišķajiem principiem. Astroloģija, kura to panāks – tā būs „garīgā astroloģija”!
|
